Kas būtu jāievēro meklējot Jāņuzāles

Jāņuzāļu lasītāji aicināti saudzēt retus un aizsargājamus augus.

Peldošais ezerrieksts - Trapa natans L.

attēls nr.1

Viengadīgs ūdensaugs. Strīdīgs ir jautājums par auga sistemātisko piederību. Vieni speciālisti uzskata, ka ir tikai viena ļoti polimorfa suga - peldošais ezerrieksts, kurai arī Latvijas teritorijā atzīmētas vairākas formas. Citi turpretī uzskata, ka ir 25 - 30 un pat 200 ezerriekstu sugu.

Augs pirmo reizi Latvijā, kā to liecina herbāriju materiāli atrasts 1870. gadā Klaucānu ezerā, kas atrodas Jēkabpils rajonā. Visu šo laiku augs palicis uzticīgs Klaucānu ezeram, izplatījies tuvējā Priekulānu ezerā, bet tagad, kā to liecina J. Smaļinska pētījumi, izplatījies pat kādā meliorācijas grāvī un atrasts arī Podvāzes upē. Te jāatceras gadījums studentu ekspedīcijas laikā Tālajos Austrumos, kad ezerriekstu redzējām augam ceļa grāvī pie Hankas ezera.

attēls nr.2

Peldošā ezerrieksta atradne Pokrotas ezerā ir Eiropā vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā atradne. Agrāk ezerrieksts audzis arī Skandināvijā, par ko liecina fosilu augļu atradumi kūdrā pat līdz 60 - 630 ziemeļu platuma. Zviedrijā pēdējais ezerrieksts ievākts 1918. gadā Skonē Dienvidzviedrijā. Arī Lietuvā vēl 19. gadsimta otrajā pusē kādā ezerā pie Biržiem audzis ezerrieksts, kas tagad vairs nav sastopams.

Parastā īve- Taxus baccata L.

Parastā īve ir Latvijā ceturtais savvaļas skuju koks. To sauc arī par platpaegli. Tas ir divmāju augs. Rudeņos parastajai īvei veidojas zaļas sēklas ar sarkanu sēklsedzi ar kuru barojas putni tā izplatot īves sēklas. Zaļās sēklas ar sarkano sēklsedzi atgādina ogas. Taču nav pareizi parasto īvi saukt par ogu īvi kā to dažreis dara, jo tai kā kailsēklim nav auglenīcas un līdz ar to nav arī augļa.

attēls nr. 3

Parastās īves tāpat kā Baltijas efejas izplatība saistīta ar Piejūras ģeobotānisko rajonu: tā atrasta Rucavā, Slīteres nacionālajā parkā, Engures un Ķemeru apkārtnē. arī Vidzemes jūrmalā Salacgrīvas apkārtnē. Pirmo reizi īvi kā sastopamu Kurzemē min J. Fišers 1784. gadā. Žurnālā „Die Quatember„1829. gadā, rakstot par īvēm Slīterē minēti koki ar 6 pēdu apkārtmēru (1 pēda = 30,5 cm). 1974. gadā S. Saliņš grāmatā par Latvijas dižkokiem un retajiem kokiem minēja īvi Slīteres mežniecības 118. kvartālā ar apkārtmēru 1,7 m. Tad jau tās pat sešas pēdas sanāk.

Parastā īve ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

 

attēls nr.4